Parasti izmantotās ugunsizturīgo materiālu šķirnes

Starp parastajiem un īpašiem ugunsizturīgajiem materiāliem parasti tiek izmantotas šādas šķirnes:
1. skābs
Lielākos daudzumos tiek izmantoti silīcija ķieģeļi un māla ķieģeļi. Silīcija ķieģeļi ir silīcija izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 93 procentus SiO2, un izmantotās izejvielas ir silīcija dioksīds, silīcija dioksīda ķieģeļu atkritumi uc Tā slodzes mīkstināšanas temperatūra ir ļoti augsta, kas ir tuvu tā ugunsizturībai. Pēc atkārtotas kalcinēšanas tilpums nesamazinās vai pat nedaudz palielinās, bet tā termiskā triecienizturība ir slikta. Silīcija ķieģeļus galvenokārt izmanto termiskajās iekārtās, piemēram, koksa krāsnīs, stikla kausēšanas krāsnīs un skābes tērauda ražošanas krāsnīs. Māla ķieģeļi satur 30–46 procentus alumīnija oksīda. Kā galveno izejvielu tajā izmanto ugunsizturīgo mālu. Tam ir ugunsizturība no 1580 līdz 1770 grādiem un laba termiskā trieciena izturība. Tas ir vāji skābs ugunsizturīgs materiāls, un tas ir izturīgs pret koroziju pret skābiem izdedžiem. Tas ir ugunsizturīga materiāla veids ar lielāko ražošanas apjomu.
2. Neitrāla
Galvenās kristāla fāzes izstrādājumos ar augstu alumīnija oksīda saturu ir mullīts un korunds. Korunda saturs palielinās, palielinoties alumīnija oksīda saturam. Korunda izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 95 procentus alumīnija oksīda, ir augstas kvalitātes ugunsizturīgi materiāli ar plašu pielietojumu. Hroma ķieģeļi galvenokārt ir izgatavoti no hroma rūdas, un galvenā kristāla fāze ir hromīts. Tam ir laba izturība pret koroziju pret tērauda izdedžiem, bet slikta termiskā triecienizturība un zema deformācijas temperatūra augstas temperatūras slodzes apstākļos. Hrommagnēzija ķieģeļiem, kas izgatavoti no hroma rūdas un magnēzija dažādās proporcijās, ir laba termiskā triecienizturība, un tos galvenokārt izmanto kā pamata kurtuves jumta ķieģeļus.
Oglekļa produkti ir cita veida neitrāli ugunsizturīgi materiāli. Atbilstoši oglekli saturošo izejvielu sastāvam un produktu minerālu sastāvam tās iedala trīs kategorijās: oglekļa ķieģeļi, grafīta izstrādājumi un silīcija karbīda izstrādājumi. Oglekļa ķieģeļus izgatavo no augstas kvalitātes naftas koksa, kā saistvielu pievieno darvu un piķi un apdedzina 1300 grādu temperatūrā bez gaisa. Grafīta izstrādājumi (izņemot dabisko grafītu) ir izgatavoti no oglekli saturošiem materiāliem, veicot grafitizācijas apstrādi 2500-2800 pakāpē elektriskā krāsnī. Silīcija karbīda izstrādājumi ir izgatavoti no silīcija karbīda un tiek apdedzināti 1350-1400 pakāpē ar saistvielām, piemēram, māliem un silīcija oksīdu. Silīcija karbīdu un silīcija pulveri var izgatavot arī silīcija nitrīda-silīcija karbīda izstrādājumos slāpekļa atmosfērā elektriskā krāsnī. Oglekļa izstrādājumiem ir zems siltuma izplešanās koeficients, augsta siltumvadītspēja, laba termiskā triecienizturība un augsta izturība augstā temperatūrā. Tas nemīkst pat pēc ilgstošas ​​lietošanas augstā temperatūrā, to nerūsē nekādas skābes un sārmi, tam ir laba sāls noturība, un to nesamitrina metāls un izdedži. Tas ir viegls un ir augstas kvalitātes augstas temperatūras izturīgs materiāls. Trūkums ir tāds, ka tas ir viegli oksidējams augstā temperatūrā, un to nevajadzētu izmantot oksidējošā atmosfērā. Oglekļa produktus plaši izmanto augstas temperatūras krāšņu apšuvumā (krāsns dibens, pavards, krāsns korpusa apakšējā daļa utt.), Krāsaino metālu kausēšanas krāšņu oderējums. Grafīta izstrādājumus var izmantot kā oderējumu reakcijas tvertnēm un naftas ķīmijas autoklāviem. No silīcija karbīda un grafīta izstrādājumiem var izgatavot arī tīģeļus vara, zelta un vieglo sakausējumu kausēšanai.
3. Sārmains
Pārstāv magnija produkti. Tas satur vairāk nekā 80–85 procentus magnija oksīda, un periklāzi kā galveno kristāla fāzi. Galvenās izejvielas magnēzija ķieģeļu ražošanai ir magnezīts, jūras ūdens magnēzija (ko iegūst, kalcinējot no jūras ūdens iegūto magnija hidroksīdu) un tā tālāk. Laba izturība pret sārmainiem izdedžiem un dzelzs izdedžiem. Tīra magnēzija kušanas temperatūra ir pat 2800 grādi, tāpēc magnēzija ķieģeļu ugunsizturība ir augstāka nekā māla ķieģeļiem un silīcija ķieģeļiem. Kopš -1950s vidus, pateicoties skābekļa pūšanas pārveidotāja tērauda ražošanai un parasto atvērto kamīnu jumtu izmantošanai, ugunsizturīgo pamata materiālu ražošana ir pakāpeniski pieaugusi, savukārt māla ķieģeļu un silīcija ķieģeļu ražošana samazinājies. Pamata ugunsizturīgos materiālus galvenokārt izmanto atvērtā kamīna krāsnīs, ar skābekli pūstos pārveidotājos, elektriskajās krāsnīs, krāsaino metālu kausēšanā un dažās augstas temperatūras termoiekārtās.