ferosilīcijs 75
Lielākā daļa oglekļa koksā ir fiksēta oglekļa veidā, bet neliels oglekļa daudzums pastāv arī ogļūdeņražu veidā (ko parasti sauc par gaistošiem). Šī ogļūdeņražu daļa augstā temperatūrā iztvaiko, tāpēc koksa gaistošo vielu saturs nedrīkst būt lielāks par 2%.

dzelzs silīcija gabaliņi
Papildus koksa ķīmiskā sastāva prasībām ir arī prasības attiecībā uz tā fizikālajām īpašībām. Jo lielāka koksa pretestība augstā temperatūrā, jo dziļāk elektrods tiek ievietots lādiņā, kas palīdz paaugstināt krāsns temperatūru un tādējādi palielināt tīģeli. Koksa lielajai porainībai ir ne tikai augsta pretestība, bet arī liels virsmas laukums, kas palielina ķīmiskās reakcijas laukumu un paātrina ķīmisko reakciju ātrumu.

fe silīcijs
Koksa daļiņu lielumam ir liela ietekme uz kausēšanu. Ja daļiņu izmērs ir pārāk liels, lādiņa pretestība samazinās, un elektrodu ir grūti ievietot dziļi lādiņā, kā rezultātā ir zema krāsns temperatūra, mazs tīģelis un neparasti kausēšana. Ja daļiņu izmērs ir pārāk mazs vai ir pārāk daudz pulvera, degšanas zudumi būs lielāki, kas viegli padarīs krāsni lipīgu un ietekmēs materiāla virsmas gaisa caurlaidību. Tāpēc koksam jābūt noteiktam daļiņu izmēram. Lielās ferosilīcija elektriskās krāsnīs izmantotā koksa daļiņu izmērs ir vēlams mazāks par 8 mm. Mazās ferosilīcija elektriskās krāsns temperatūra ir zema. Lai paaugstinātu temperatūru, darbībā tiek pieņemts "gruzdēšanas" process. Koksa pulvera pievienošana var palīdzēt materiāla virsmas saķepināšanai, lai elektrodu varētu ievietot dziļāk krāsns materiālā. Tāpēc, kausējot nelielas ietilpības ferosilīcija elektriskā krāsnī, var izmantot nelielu daudzumu koksa pulvera.
Koksa fizikālajām īpašībām nav īpašu prasību. Piemērotāku koksu var izvēlēties, pamatojoties uz ražošanas praksi.
Pašlaik manā valstī ferosilīcija kausēšanai izmantotais kokss galvenokārt ir sīkgraudains kokss, kas ir izsijāts no domnas kausēšanā izmantotā koksa.


